TRANSFORMĒJOŠĀS SKUMJAS
Vienā skaistā dienā meitene devās pastaigā pa klusu meža ceļu. Viņa skatījās debesīs, kur spīdēja saule, bet viņas sirdī bija savilkušies tumši mākoņi. Viņa juta skumjas. Tās nāca un aizgāja kā viļņi, liekot meitenei aizdomāties par sevi un apkārtējo pasauli. Savā pastaigā meitene sastapa vecu koku, kas bija pilns ar pūkainiem pumpuriem. Viņa ieraudzīja, kā pumpuri pa vienam atvērās un palēnām pārvēršas par skaistiem, spilgtiem ziediem. Meitene aizdomājās - vai arī skumjas var pārvērsties par kaut ko skaistu, kā ziedi pumpuru vietā? Tajā brīdī viņa apjauta, ka tās ir kā norādes dzīves ceļā. Līdzīgi kā pumpuri pārvēršas par ziediem, arī skumjas var pārvērsties par spēku, gudrību un mieru, ja tās tiek labi saprastas un pārvaldītas. Meitene saprata, ka just skumjas ir daļa no cilvēka būtības, kas palīdz mums augt un attīstīties. Ar skaidru skatījumu un mierīgu sirdi meitene turpināja pastaigu pa mežu.
Skumjas, tāpat kā visas emocijas, pilda svarīgu funkciju un palīdz mums reaģēt uz apstākļiem, kuros esam nonākuši. Lai gan skumjas nav pati ērtākā emocija un parasti cenšamies no skumjām izvairīties, mums tajās jāsaskata vērtība - citādi mēs ļausimies vēlmei bēgt no tām un līdz ar to arī no sevis. Mēs maldīgi domājam, ka ir labāk, ja nejūtam skumjas. Skumjas var būt noderīga emocija, kas sniedz informāciju par notiekošo, līdzīgi kā eļļas indikators uz automašīnas paneļa. Veselīgi reaģējot uz skumjām, mēs atkāpjamies, pārdomājam un atgriežamies gatavāki risināt to, kas ir mūsu priekšā.
Skumjas bieži raksturo kā emocionālas sāpes, kas var būt dažādas intensitātes un ilguma, sākot no nelielas vilšanās līdz dziļām ciešanām vai pat galējam izmisumam. Cilvēki, kas jūtas skumji, var teikt, ka ir vientuļi, nomākti, satraukti vai bēdīgi. Skumjas bieži vien rodas vienlaikus ar citām jūtām, piemēram, dusmām, uztraukumu, vainas apziņu, bēdām, trauksmi vai bezcerību un pat prieku. Dažkārt citas sajūtas var būt tik spēcīgas, ka tu pat neapjaut, ka esi skumja. Visas šīs emocijas var rasties, reaģējot uz negatīvām vai negaidītām situācijām un dzīves pārmaiņām. Tām piemīt arī elements no ceļošanas laikā. Tad, kad izjūti skumjas, iespējams, skaties atpakaļ laikā uz kaut ko, kas tev reiz bija, vai prognozē uz priekšu un paredzi, ka cerības netiks piepildītas.
No viegla, īslaicīga skumju noskaņojuma rodas daudz pozitīvu ieguvumu:
Dziļāka sevis izpratne. Kad esam skumji, mēs raugāmies sevī, lai noskaidrotu, kas mūs uztrauc, sāpina vai kaitina. Kad mēs zinām, kas mūs sāpina, mēs varam spert soļus pretī tam, lai uzlabotu mūsu pašsajūtu. Atzīstot skumjas un strādājot ar tām, var attīstīt adaptīvas pārvarēšanas stratēģijas un dziļāku izpratni par sevi. Skumju pārvarēšana var veicināt psiholoģisko noturību. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ļauj sev izjust un paust skumjas, nevis tās apspiež vai izvairās no tām, ilgtermiņā ir labāki garīgās veselības rādītāji.
Ļauj atgūt spēkus. Pat sīvākie cīnītāji zina cik svarīga ir atpūta un skumjas ļauj mums to saņemt. Kad jūtamies skumji, mēs varam justies noguruši, gausi un mazāk atvērti pasaulei. Bet ko mums saka mūsu ķermenis un prāts? Atgūsti spēkus! Dodot sev atļauju just skumjas, mēs patiesībā atjaunojamies.
Paplašina domāšanu. Pazīstamās situācijās mēs bieži paļaujamies uz pieņēmumiem un intuīciju, lai tiktu galā. Kad jūtamies skumji šīs automātiskās tendences samazinās. Skumju laikā mēs pievēršam lielāku uzmanību tam, kas atrodas mūsu priekšā. Pozitīvs garastāvoklis pasliktina, bet negatīvs garastāvoklis uzlabo uzmanību un atmiņu par nejaušām detaļām mūsu apkārtējā vidē.
Signalizē, ka mums ir vajadzīga palīdzība. Mūsu emociju izrādīšana var palīdzēt signalizēt, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Un tavai atbalsta sistēmai ir svarīgi, ka viņi pieskaņojas tavām emocijām. Pētījumi liecina, ka sapratnes, empātijas un mierinājuma saņemšana no citiem var palīdzēt cilvēkiem efektīvāk pārvarēt skumjas un mazināt vientulības sajūtu. Skumjas izraisa empātiju un prosociālu uzvedību citos cilvēkos. Cilvēka skumju vērošana var aktivizēt empātisko reakciju, izraisot lielāku līdzjūtību un vēlmi sniegt atbalstu. Iedomājies divus cilvēkus: vienu, kurš ir skumjš, un otru, kurš ir dusmīgs. Kad redzi kādu, kurš ir skumjš, tev ir iedzimta vēlme viņam palīdzēt. Kad redzi kādu dusmīgu cilvēku, tu automātiski vēlies atkāpties. Skumjas ļauj veidot dziļākas saiknes.
Atgādina par dzīves jēgu. Skumjas atzīst lietu īpašo lomu mūsu dzīvē. Ja mēs skumstam par strīdu ar draugu, tas ir tāpēc, ka šis cilvēks mums ir svarīgs. Ja mēs skumstam par to, ka neesam saņēmuši darbu, kuram pieteicāmies, tas ir tāpēc, ka mums rūp mūsu karjeras attīstība. Daudzējādā ziņā skumjas mums atgādina par mūsu personīgajām vērtībām, mērķiem un kaislībām.
Palīdz pieņemt realitāti. Viena no skumju galvenajām funkcijām ir palīdzēt pieņemt smagas situācijas un samierināties ar zaudējumu. Piemēram, hroniskas slimības sākums var prasīt atteikties no mēģinājuma kaut ko novērst vai izārstēt un tā vietā pieņemt savu diagnozi un mēģināt tikt galā ar to, ko saskaries. Skumjas palīdz to izdarīt, izraisot izmaiņas domāšanā un uzvedībā, kas palīdz cilvēkiem pielāgoties zaudējumam un virzīties uz priekšu, pamatojoties uz jauniem apstākļiem. Citiem vārdiem sakot, skumjas nenozīmē, ka tu netiec galā ar situāciju. Drīzāk tās palīdz samierināties ar šo situāciju un doties tālāk. Skumjas var palīdzēt pielāgoties, pieņemt, koncentrēties, izturēt un augt.
Motivē. Skumjas darbojas kā viegls trauksmes signāls, kas motivē tiktu galā ar kādu izaicinājumu mūsu vidē. Cilvēki, kuri ir laimīgāki, dažkārt būs mazāk motivēti sevi virzīt uz rīcību, salīdzinot ar cilvēku, kurš ir negatīvā noskaņojumā. Kādā pētījumā rādot dalībniekiem vai nu priecīgas, vai skumjas filmas - un pēc tam uzdodot viņiem sarežģītu kognitīvu uzdevumu ar daudziem grūtiem jautājumiem, konstatēja, ka dalībnieki, kuri bija laimīgi pavadīja mazāk laika pildot uzdevumus un ieguva mazāk pareizo atbilžu, nekā dalībnieki, kurus noskaņoja negatīvi. Tie, kuri skatījās skumjas filmas pielika vairāk pūļu un sasniedza labākus rezultātus.
Uzlabo komunikācijas prasmes. Iespējams, tev šķiet, ka sarunu vajadzētu atlikt līdz esi labā noskaņojumā. Taču ir pētījumi, kas pierāda, ka cilvēki negatīvā noskaņojumā labāk izprot neskaidrības teikumos un viņiem labāk izdodas pārliecināt citus cilvēkus. Neatliec grūtu sarunu tāpēc, ka tā tevi skumdina, iespējams, ka emocijās spēsi labāk pateikt, kā jūties.
Viegli, īslaicīgi skumju stāvokļi var būt noderīgi dažādu mūsu dzīves aspektu risināšanā. Skumju priekšrocībām gan ir savas robežas un neviens neierosina, ka mums vajadzētu mēģināt izraisīt skumjas, lai uzlabotu, piemēram, komunikācijas prasmes. Ideālā gadījumā īslaicīga skumju pieredze iedarbina adaptīvās funkcijas un pēc tam skumjas izzūd. Neraugoties uz visām iespējamajām priekšrocībām, kas saistītas ar skumjām, ja šīs emocijas tiek izjustas pārāk intensīvi vai pārāk ilgi, tās patiešām var kaitēt veselībai.
Mūsu emocionālais stāvoklis var aizēnot mūsu uztveri, domas un atmiņas. Tas nozīmē, ka noskaņojums, kādā atrodies, var iekrāsot visu tavu pieredzi. Tas ir tāpēc, ka visas šūnas, kas kopā veido garastāvokli, sadarbojas arī ar citiem neironiem, lai radītu domas un ģenerētu atmiņas. Tavas domas, sajūtas un atmiņas motivē tavu uzvedību. Domā par to kā par gravitācijas spēku. Barojot slikto garastāvokli ar drūmām domām, tas kļūst arvien dziļāks un no tā ir grūtāk atbrīvoties. Dažkārt skumjas var pieņemties spēkā un nostiprināties ar pašu izvēlētajām stratēģijām, piemēram, domu malšanu, “bēdu slīcināšanu" vai sevis izolēšanu. Tādā veidā skumjas barojas un kļūst arvien intensīvākas.
Skumjas un depresija :
Mēs varam piedzīvot īslaicīgas skumjas, mums var būt melanholiska personība, bet var būt arī depresija. Atšķirībā no skumjām depresija nav universāla. Cilvēki ar depresiju bieži vien jūtas bezcerīgi un nespēja izjust prieku, kas apvienojas ar fiziskiem simptomiem, piemēram, miega, enerģijas, ēstgribas un koncentrēšanās spēju izmaiņām. Depresijā tu vari sākt uzskatīt sevi par nevērtīgu un nepietiekamu, citus cilvēkus par labākiem. Rezultātā tu vari sākam sevi izolēt un tas tikai veicina kauna, neadekvātuma un zemas pašvērtības spirāles lejupslīdi. Ja tavs garastāvoklis sāk traucēt tavu dzīvi un funkcionēšanu, iespējams, tev ir depresija. Depresiju var izraisīt ārēji apstākļi vai bioloģiskas predispozīcijas. Īsta depresija ilgst nedēļām, mēnešiem, dažkārt pat gadiem. Depresija ir nopietns garastāvokļa traucējums, kas prasa speciālistu palīdzību un ārstēšanu.
Savukārt melanholiska personība raksturo cilvēkus, kuriem ir tendence izjust dziļas emocijas un pievērsties pārdomām par dzīvi, bieži apdomājot jautājumus un dziļākus nozīmes aspektus. Šie cilvēki var būt jūtīgāki un vairāk noskaņoti uz domāšanu par dzīvi un tās neparedzamību.
Emocijas nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Tās parādās visās attiecībās, kas mums rūp - darbavietā, draudzībā, attiecībās ar ģimenes locekļiem un mūsu intīmākajās attiecībās. Emocijas var sākties un bieži vien arī sākas ļoti ātri, tik ātri, ka mūsu apzinātais "es" nepiedalās vai pat nav liecinieks tam, kas mūsu prātā izraisa emocijas. Šis ātrums var glābt mūsu dzīvību ārkārtas situācijās, taču tas var arī sagraut mūsu dzīvī, ja mēs reaģējam pārspīlēti. Mums nav lielas kontroles pār to, par ko mēs kļūstam emocionāli noskaņoti, taču ir iespējams, lai gan ne viegli, nedaudz mainīt to, kas izraisa mūsu emocijas un kā mēs rīkojamies tās piedzīvojot. Pētījumi liecina, ka adaptīvas pārvarēšanas stratēģijas, piemēram, sociālā atbalsta meklēšana, veselīgu pārvarēšanas mehānismu attīstīšanu, iesaistīšanās pašaprūpes pasākumos un negatīvo domu identificēšanu, izaicināšanu un pārveidošanu, var palīdzēt efektīvi pārvarēt skumjas.
Mēs nevarētu dzīvot bez skumjām, jautājums ir par to, kā ar tām dzīvot labāk:
Uzraugi savu garastāvokli. Kad esam nomākti, mēs pārstājam darīt tieši tās lietas, kas agrāk mūs iepriecināja. Pieraksti visas aktivitātes, kas tev iepriekš sagādājušas prieku, piemēram, pastaigas dabā, vakarus kopā ar draugiem vai klusas pēcpusdienas, kas pavadītas, strādājot pie mākslas projekta. Mērķtiecīga to atgriešana savā dzīvē ļauj tavai uzvedībai ietekmēt tavas jūtas.
Ļaujies asarām. Ja apspied vai noliedz savas emocijas, tas var izraisīt reālu fizisku stresu tavam ķermenim. Asaras darbojas kā attīrošs mehānisms, kas palīdz atbrīvoties no stresa un emocionālajām sāpēm. Ļauj sev izjust skumjas, dod tām laiku un telpu.
Meklē atbalstu. Esi godīga pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem. Aprunājies ar kādu, kam uzticies. Vientulība un skumjas iet roku rokā, taču saiknes veidošana ar draugiem vai ģimeni var pozitīvi ietekmēt tavu garastāvokli un stiprināt sociālās saites. Daudzos pētījumos ir konstatēta saikne starp spēcīga atbalsta tīkla esamību un depresijas simptomu mazināšanos.
Paņem pārtraukumu. Dažreiz labākais, ko darīt, kad esi skumja ir paņemt pauzi. Tā nav izvairīšanās, kas parasti nav laba pieeja skumju pārvarēšanai, bet gan īss pārtraukums, lai atpūstos pirms atgriezies pie grūtajām sajūtām. Pētījumi liecina, ka uzmanības novēršana var būt efektīva emociju regulēšanas stratēģija. Pārtraukuma pauze ļauj skumju intensitātei mazināties un, kad atgriezies pie problēmas, tev ir vairāk resursu un plašāka perspektīva.
Dari kaut ko jēgpilnu. Ikvienam no mums ir nepieciešamība piederēt kaut kam lielākam par mums pašiem. Ja šī vajadzība netiek piepildīta, tās vietā iestājas dziļš iekšējs tukšums - pastāvīgs atgādinājums par mūsu ikdienas centienu veltīgumu. Tā vietā, lai gremdētos šajā iekšējā tukšumā, izkāp no skumju "ego sistēmas" un pieņem lielāku mērķu "ekosistēmu", neatkarīgi no tā, vai tas ir brīvprātīgais darbs dzīvnieku patversmē, iesaistīšanās kādā biedrībā, vai jebkāds personīgi nozīmīgs projekts.
Praktizē līdzjūtību pret sevi. Esi ziņkārīga un līdzjūtīga pret to, kas tevi skumdina. Ļauj sev būt laipnākai pret sevi brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams.
Trenē savu prātu. Vai tas būtu iedzimts pesimisms, vai pagātnes kļūdas un zaudētās izdevības, kuras tur mūs ieslodzījumā, lai sāktu dzīvot tagadnē un atvērtos apkārtējai pasaulei, mums ir jāatgūst kontrole pār savu prātu. Piemēram, pamēģini domās vizualizēt sevi izraujam negatīvu domas kā nezāles vai negatīvo domu pierakstīšanu dienasgrāmatā, lai uz tām paskatīties no novērotāja pozīcijas.
Raksti pateicības. Pateicību rakstīšana ir viegli attīstāma un palielina laimes izjūtu. Veido pateicības dienasgrāmatu vai pieraksti par 3 labām lietām, kas ir notikušas dienas laikā. Tas palīdzēs mazināt drūmās domas, kas raksturīgas skumjām.
Risini pa vienai problēmai. Nav svarīgi, vai sāksi ar lielāko vai mazāko problēmu, vienkārši sastādi sarakstu un sāc. Ja lietas ir ārpus tavas kontroles, aprunājieties ar kādu, kam uzticaties, par savām iespējām vai mēģini strādāt pie tā, lai pieņemtu situāciju tādu, kāda tā ir.
Pievērs uzmanību miegam. Miegs un garastāvoklis ir cieši saistīti. Pētījumi skaidri parāda nozīmīgu saistību starp miegu un depresijas simptomiem, tāpēc labāks miegs var uzlabot tavu garastāvokli. Dažas stratēģijas miega kvalitātes veicināšanai ietver telefona nelietošanu vismaz stundu pirms gulētiešanas, grāmatas lasīšanu un fizisku aktivitāšu veikšanu dienas laikā.
Atbalsts kādam citam cilvēkam, kurš jūtas skumji:
Skumjas var liecināt par nepieciešamību pēc atbalsta un mierinājuma, tomēr pati izpausme nepasaka, ka esi īstais cilvēks, kas var to sniegt, ne arī, ka tas ir īstais brīdis, lai to sniegtu. Pieņemsim, ka tava divpadsmitgadīgā meita saka, ka viss kārtībā, lai gan tu skaidri redzi, ka nav. Kā vecākam tev ir tiesības, daži teiktu pat pienākums, pievērst uzmanību un atpoguļot sava bērna jūtas. Turpretī, ja darbā redzi noskumušu kolēģi, tad tu vari izrādīt rūpes, bet ne uzstāt uz to. Tu vari jautāt: “Vai viss ir kārtībā?" vai "Vai tev ir vajadzīga palīdzība?”. Pārbaudot tu parādi, ka tev nav vienalga, bet atstāj viņa ziņā izlemt vai viņš vēlas atklāt ko vairāk par savām jūtām. Ir smalka robeža starp uzmācību un rūpju trūkumu. Ne visi vēlas, lai viņiem palīdz, kad viņi izjūt skumjas. Daži cilvēki vēlas noslēgties, būt vieni, netikt pamanīti šādā stāvoklī. Tomēr, ja cilvēks vēlas dalīties, tad labākais, ko vari darīt ir uzklausīt, nenosodīt un mēģiniet saprast, kāpēc cilvēks tā jūtas. Izvairies dot padomus, ja tev neapstiprina, ka tas ir vajadzīgs vai cilvēks pats to nelūdz.