ĒŠANAS TRAUCĒJUMI
Ēšanas traucējumi var ilgi noritēt nepamanīti, bet tos iespējams atpazīt pēc noteiktām uzvedībām, no kurām vispamanāmākā ir apsēstība ar ēdienu un svaru. Tas var izpausties kā pārēšanās, badošanās, vemšana, pārspīlēta sportošana un cita veida neveselīga ēšanas uzvedība. Tomēr pašā pamatā ēšanas traucējumi ir mēģinājums risināt emocionālus konfliktus vai grūtības, kurām ir pavisam maza vai nav saistības ar ēšanu un svaru.
Ēšanas traucējumi ir ārējs risinājums iekšējai krīzei! Fokus uz ķermeņi noņem uzmanību no iekšējām raizēm, jo ārējā uzvedība ir tikai redzamā āizberga daļa, neredzamajā daļā ir kompleksa jūtu un pieredžu pasaule. Tikai saprotot aizsargājošās un adaptīvās funkcijas šai uzvedībai var palīdzēt saprast, kapēc kādam ir tik grūti atteikties no neveselīgas ēšanas uzvedības. Tas nav tikai par paškontroli un stiprāks gribasspēks vai veselīgāki ēšanas paradumi neliks problēmai pazust. Ēšanas traucējumi ir rezultāts sarežģītam biolģisko, sociālo un psiholoģisko faktoru sajaukumam un kopumam.
Ar neveselīgas ēšanas uzvedības palīdzību cilvēki mēģina izvairīties, mazināt vai atvieglot nepatīkamas sajūtas. Ēšanas traucējumi palīdz uz brīdi atslēgt sāpīgas emocijas, nomierināt trauksmi vai apspiest spriedzi un kļūst par mehānismu kā tikt galā ar grūtām emocijām vai stāvokļiem. Dažkārt tā ir vēlme pēc kontroles, ko iegūst kontrolējot sava ķermeņa vajadzības, bet tas kas ir sācies, kā vēlme un vajadzība pēc kontroles drīz vien kļūt nekontrolēts, jo to vairs nespēj vienkārši pārtraukt. Ēšanas traucējumi var arī kalpot kā pretlīdzeklis sevis naidam, vainas apziņai, garlaicībai, stresam, trauksmei, depresijai, dusmām utt. Tāpat tas vas var būt mēģinājums pārvarēt kompetences izjūtas trūkumu, nevērtības sajūtu, efektivitātes izjūtas trūkumu. Iemesli var būt ļoti dažādi, tapēc ir svarīgi izprast neveselīgas ēšanas uzvedības funkciju savā dzīvē un nepieciešamību attīstīt jaunas prasmes un iemaņas, lai varētu atteikties no ēšanas traucējuma kā grūtību pārvarēšanas mehānisma.
Ir svarīgi atpazīt savas emocijas, apzināties jūtu loku, tai skaitā mācoties identificēt konkrētos fizioloģiskos simptomus, kas saistīti ar dažādām jūtām un mācīties būt komfortā ar diskomfortu. Ēšanas traucējumi tāpat, kā alkohols, narkotikas, darbs un citas atkarības var nodrošināt aizbēgšanu no problēmām, bet vienmēr īslaicīgi, pēc tam liekot justies vēl sliktāk. Uz īsu brīdi ar ēdienu pabarojam, piemēram, vientulības izjūtu vai kādu citu nepiepildītu vajadzību, bet tukšums nepazūd. Tāpat cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem bieži ir paaugstināta trauksme. Ja trauksmi redz kā signālu briesmām un tam, ka viss kas sekos būs pārāk grūts, cilvēki grib no trauksmes atbrīvoties nevis tajā ieklausīties. Neveselīga ēšanas uzvedība nomāc trauksmes izjūtu, bet tas nepalīdz sagatavoties un aizsargāt sevi pret patieso trauksmes cēloni. Bieži trūkst prasme izmantot šo vērtīgo signālu, kas norāda uz mūsu ievainojamību, lai veidotu izpratni un attīstītu prasmi pārvarēt grūtības.
Šīs lietas var būt pārāk neskaidras un satraucošas, tapēc sadarbība ar speciālistu, kas orientējas ēšanas traucējumos ir nozīmīga atveseļošanās daļa. Tomēr, lai sadarbība būtu veiksmīga, tai jābūt abpusējai. Terapijas process nav maģija. Tas var būt īpaši grūts cilvēkiem, kuriem ir maza spēja uzticēties citiem. Tāpat sevis iepazīšanas process var būt sāpīgs un biedējošs un tas var radīt lielu pretestība. Terapijas procesā var parādīties jaunas uzvedības un jaunas emocijas, kuras nāk virspusē. Svarīgi atzīmēt, ka darbs ar klientu nav beidzies, kad pazūd ēšanas traucējumu simptoms. Ir jāatrisina emocionālās dilemmas, kas noveda stāvoklī, kas aizveda pie risnājuma - neveselīga ēšanas uzvedība. Pārmaiņas prasa laiku!
Kopumā ārstēšanās var būt atkarīga no tā cik ilga un izteikta ir problēma (piemēram, vai bulīmijas gadījumā vemj vienreiz mēnesī vai katru dienu pēc katras ēdienreizes). Visas papildu problēmas pagarina terapiju - citas atkarības vai psiholoģiskas grūtības. Tāpat svarīgi ir izpētīt iespējamos psiholoģiskos un ģimenes faktorus ēšanas traucējumu simptomu uzturēšanā. Kad ģimenē kādam parādās ēšanas traucējumi, tā ir iespēja pievērst uzmanību visai ģimenes sistēmai. Visās ģimenēs ir kāda problēma un šis liek apstāties, pavērot un noskaidrot kādas izmaiņas ir vajadzīgas un kas jādara, lai piepildītu visu ģimenes locekļu vajadzības. Cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem izteikti nepieciešamas rūpes, pieņemšana un pozitīvas attiecības, tapēc ģimenes atbalsts var būt ļoti liels resurss atveseļošanās procesā.
Bieži ēšanas traucējumus papildina paškaitējoša uzvedība, depresija u.c. Vairumam depresija un garstāvokļas izmaiņas ir sekas iekšējam ķīmiskam disbalansam dēļ ēšanas traucējumiem un tad to var risināt ar veselīgu uzturu. Tomēr ēšanas traucējumi var arī sekot, piemēram, depresijai, kas tādā gadījumā kalpo kā anestēzija un padara depresiju paciešamu, jo ar ēdienu un pārēšanos stimulējam serotanīnu, kas ir miera un labsajūtas hormons. Šo iemeslu dēļ, ēšanas traucējumus visefektīvāk risināt ar profesionāļu triādi - speciālists ēšanas traucējumu psiholoģijā (psihologs, psihoterapeits), psihiatrs un uztura speciālists.
PALĪDZĪBAS MEKLĒŠANA TIEM, KURU LĪDZCILVĒKIEM IR ĒŠANAS TRAUCĒJUMI:
Lielākā daļa cilvēku ir apņēmības pilni darīt visu iespējamo, lai palīdzētu saviem tuvajiem un mīļajiem atveseļoties no ēšanas traucējumiem, bet tai pat laikā, bieži trūkst informācijas kur vērsties pēc palīdzības un atbalsta. Var būt neziņa kā par to runāt, kā būtu jārīkojas, kā palīdzēt un tas viss var radīt apjukumu un bezpalīdzības sajūtu. Dažkārt var būt bailes no nosodījuma, kauns, vainas izjūta, ja ēšanas traucējumi ir mūsu bērniem. Vecāku vai citu līdzcilvēku ciešanas un apjukums var palikt nepamanīts un viņi var kļūt par klusajiem cietējiem - neredzamajiem ĒT upuriem.
Tādēļ šiem cilvēkiem ir vajadzīga profesionāļu palīdzība, kas sniedz informāciju un atbalstu. To iespējams saņemt gan individuāli, gan grupā un tas var mazināt izolētības sajūtu un stiprināt pārliecību, ka grūtības ir pārvaramas. Dažkārt ir nepieciešams izvērtēt savas attiecības un noskaidrot kā tas ietekmē tevi pašu, kāda loma šobrīd tev būtu jāieņem, kādi noteikumi vajadzīgi, lai komunikācija būtu veiksmīgāka un būtiski pievērst uzmanību vai kaut kas esošajā attiecību modelī ir ēšanas traucējumus uzturošs. Šis process ir ārkārtīgi vērtīgs, jo tas veicina izpratni un rada iespēju rīkoties, lai palīdzētu atveseļoties cilvēkam, kam ir ēšanas traucējumi.
SAGATAVOJOTIES KONSULTĀCIJAI VAR PADOMĀT PAR SEKOJOŠO:
- novēro uzvedību un secini, kāda tieši uzvedība tevi satrauc
- kad tas sākās, parādījās, cik ilgi jau to novēro?
- papildus izmaiņas uzvedībā, garstāvoklī, kas nav tieši saistīta ar neveselīgu ēšanas uzvedību?